klusums..

Sēžu istabā pie savas tējas krūzes un banānu-karameļu kūkas un domāju.. Bet manā galvā tikai viens vārds - Valentīns.. Sveicu jūs visus šai sirsniņdienā!! Diemžēl man šī ir tikai kārtējā otrdiena.. Visa pasaule šajā dienā nostājas divās frontēs – viena mīl šo dienu, jo viņiem ir otra pusīte, otri – ienīst, jo šodienu pavada vieni.. Kāpēc šī diena tik ļoti nomāc, kāpēc pēc statistikas datiem šajā dienā notiek visvairāk pašnāvību?? Es zinu – CILVĒKS NAV RADIS DZĪVOT VIENS..  Bet diemžēl tas notiek biežāk nekā gribētos – tu paliec viens ar savām domām..
Es paliku viena… Jā, tieši tā PALIKU.. gribētos kaut reizi dzīvē izbaudīt to īpašo sajūtu, kad kāds pretējā dzimuma pārstāvis ir tev atsūtījis apsveikumu kartiņu, vai pateicis: “Es Tevi Mīlu”.. Bet diemžēl manos dzīves gados tas nav noticis, cerams, ka varu teikt, ka viss vēl ir priekšā un nekas nav nokavēts.. Bet šajā Valentīn dienā esmu mājās, dzeru savu tēju un skatos romantisko filmu, sapņojot par to, kā būtu, ja būtu..
Paldies Jums atkal, ka ieklausījāties manās domās.. I just wanted to say that today you are my Valentine!

Kadreiz biju laimes pilns bērns.

*****

Skat!

Skat, tur uz mākoņa ar zelta maliņu,

Kāds sēž,

Kāds sēž un šūpo savas kājas,

Tik maigi, tik vilinoši, tik skaisti.

Tik rūpīgi tas skatās visur,

Tik rūpīgi tas vēro mūs.

Es arī tā gribu!

Gribu redzēt un sajust no augšas,

Tos visus brīnumus,

Kas šeit uz zemes mīt

Tos visus cilvēkus,

Kurus mīlu..

/mans dzejolis, kas tapis pirms lielās depresijas

Lai cik skumju es redzu tagadni un savu nākotni, pienāk brīži, kad gribas pateikties par to, kas man ir TĀDĒĻ LIELS JUMS PALDIES.. [coco, didi un visas pārējās manas draudzenes, kurām nav iesauku, kas sastāv no divām zilbēm] ES JŪS MĪLU..

Ceru, ka mums vēl kopā būs daudz aizraujošu mirkļu, par kuriem varēsim smieties visu atlikušo dzīvi…

no No nO NO

 

Lai cik laimīga es justos, vienmēr ir kas tādas, kas skumdina manu prātu, tādēļ man šis ir Linkin Park laiks…

Man tas riebjas.. Stulbās emocijas.. Mirstiet, lai varu laimīga ēst šokolādi, smieties un mīlēt tos, kurus vērts mīlēt..

Something.

 

Sometimes in life when all hope is gone
and you feel like you´re on your own
a true friend comes along
and makes you realize that everyhing´s okay

/Richie Stringini

Katru reizi, kad domāju, ka viss ir cauri, kaut kas tomēr mainās, kāds pasaka vai izdara kaut ko jauku, un es sāku domāt, ka tas ko jūtu vienkārši ir izdomāts, un es redzu halucinācijas. Bet tad atkal kļūst skumji, jo es labprāt justos tā visu laiku, labprāt gribētos, lai mana sirds beidz iejaukties un es vnk izdzīvotu brīžus, kas mani padara laimīgu.

 

Lasīju, ka manā horoskopa zīmē dzimušie var nomirt no salauztas sirds, vai tā tiešām var notikt? Es negribu visu savu mūžu pavadīt viena vai ar 14 kaķiem, jo pati sev salauzu sirdi, uzticoties nepareizajiem cilvēkiem.. Vēlētos just atkal to, ka kādam varu stāstīt visus savus noslēpumus, un viņš nekad neizpļāpātos, vēlos atkal just to, ka kāds man stāsta noslēpumus, jo uzticas man. Bet pagaidām tas nav noticis, jo vairs neprotu uzticēties, jo nevienam nešķietu pietiekami uzticama. Varbūt tomēr vajadzētu pārdomāt savu dzīvi un pārdomāt, kuri ir mani draugi un kuri nav, kurus es tiešām zinu un kurus izlieks zinām, jo tagad, ātri pārdomājot, liekas, ka par tiem, kurus saucu par tuvākajiem, es nezinu neko..

Bet tagad es mēģināšu pārdomāt un sakārtot savu dzīvi tā, lai es beidzu lūgt pēc tā, kas man nav, un sāktu priecāties par to, kas man ir.. NEW START.

…………………………………………………………….

 

Pagājusi vēl viena diena, ko pavadīju mājās. Man ir nepieciešama sabiedrība, jo šeit, četrās sienās, es jūtos vientuļa un apdalīta.

Pārlasīju savu blogu…… skumji kļuva, jo atcerējos, kādēļ šeit sāku rakstīt.Un man radās pārdomas.. Kas ir rakstnieks? Vai rakstnieks rodas tad, kad tam tiek salauzta sirds? Vai tomēr par rakstnieku piedzimst?  Mūsdienās laikam jau visus var saukt par sava veida rakstniekiem, jo kurš mūsdienās neraksta blogu, liekas, ka visi.. Kā redzat arī es, bet nevarētu teikt, ka esmu rakstniece, gribētos jau, bet nedomāju gan..

 

Ja mūziķis aiz bezmiega rada skaistus darbus, tad tas ir skaists bezmiegs.

/Antuāns de Sent- Ekziperī

Bet ja meitene aiz skumjām raksta blogu ar savām skumjām un pārdomām, tad tās ir tikai un vienīgi SKUMJAS..

Palasīju arī citu cilvēku blogus, tie ir daudzreiz priecīgāki, bet kāpēc?? Es taču arī biju priecīgs cilvēciņš šajā pasaulē, bet paskat par ko tagad esmu pārvērtusies, par vampīru, kurš izsūc no apkārtējiem laimi un prieku.. Es gribu atkal sajusties laimīgāka.. :(

Jā, es novērtēju vismaz to, kas man ir, jo daudziem nav pat tā.. Man ir daži tuvi draugi, man ir ģimene, kura mani mīl, man ir..

Dzīve nav rožu lauks…

 

Pagājusi vēl viena diena no manas dzīves…. Ko esmu sasniegusi?? Ar nožēlu jāsaka NEKO..

Manuprāt, man ir iestājusies noklusētā depresija (nerādās uz āru), pārāk daudz bēdīgu atklāsmju šai nedēļai. Vienīgās zāles – smiekli, kurus šodien smēlos daudz, bet nedēļai nepietiks.Varbūt tomēr būt nopietnai un atgriezties pie depresijas cēloņu iztirzāšanas, bet tā negribu, tad tiks atņemts vienīgais mans gaismas stariņš – smiekli..

 

Es esmu kļuvusi citādāka, agrāk mācēju smieties pa īstam, tagad man tie ir jāizvelk no sevis ar varu, varbūt citi to nepamana, bet es gan jūtu. Jūtu, ka šī pasaulē mani ir kļuvusi nesaprotama un pelēka. Lai arī smaids uz manā lūpā ir bieža parādībā, tas ir samākslots vai arī parādās uz ļoti īss brīdi.

Kad manā blogā beidzot parādīsies kaut kas jauks un priecīgs?

Varbūt tad, kad iemīlēšos kādā un uzlikšu rozā brilles. Varbūt vienīgi tad, kad 30. februārī pūcei aste uzziedēs. Varbūt nekad, jo kļūšu par pesimisti un nekur neredzēšu pat gaismas stariņus..

SKUMJI BET FAKTS..

Back in past with changes..

 

EŅĢELIS..

Reiz meitene dzīvoja, kas eņģeli satikt gribēja. Viņa jau pie tilta malas nokļuva un lejā laisties gribēja, kad no mākoņmalas kāds stāvs galvu pabāza un teica: “Par eņģeli kļūt tev nevajag, lai   to ieraudzītu. Eņģelis tev vienmēr blakus  bijis.” Meitene nesaprata, viņa paskatījās lejup un lēkt jau gribēja, kad puisis viņas mīļotais aiz rokas viņu saķēra un vilkt ar varu atpakaļ vēlējās. Meitene no sapņa atteikties nevarēja, jo enģelis….. tad viņa saprata mākoņstāva teikto un no tilta margas nokāpa. Viņa cieši jo cieši puiša apskāvienā iegrima. Eņģelis – draugs, kas blakus tev ir un ar  visu viņa sirdi tevi mīl. Atklāsme pār abiem mīļotajiem nolija un abi roku rokā turēdami uz paradīzi zemes virsū tie aizgāja..