svētdiena, 2012. gada 12. februāris

Kadreiz biju laimes pilns bērns.

*****

Skat!

Skat, tur uz mākoņa ar zelta maliņu,

Kāds sēž,

Kāds sēž un šūpo savas kājas,

Tik maigi, tik vilinoši, tik skaisti.

Tik rūpīgi tas skatās visur,

Tik rūpīgi tas vēro mūs.

Es arī tā gribu!

Gribu redzēt un sajust no augšas,

Tos visus brīnumus,

Kas šeit uz zemes mīt

Tos visus cilvēkus,

Kurus mīlu..

/mans dzejolis, kas tapis pirms lielās depresijas

tumblr_lsiozlJtHD1r478vno1_500_large

Lai cik skumju es redzu tagadni un savu nākotni, pienāk brīži, kad gribas pateikties par to, kas man ir TĀDĒĻ LIELS JUMS PALDIES.. [coco, didi un visas pārējās manas draudzenes, kurām nav iesauku, kas sastāv no divām zilbēm] ES JŪS MĪLU..

tumblr_lvjzu8LTQs1r7ug2go1_500_large

Ceru, ka mums vēl kopā būs daudz aizraujošu mirkļu, par kuriem varēsim smieties visu atlikušo dzīvi…