piektdiena, 2013. gada 25. oktobris

Sāpēt nepārstāj





Diena tik gaiša, bet tumsa tik spīd
Diena tik silta, bet salst man tik un tā            
Diena tik īsa, bet tumsu es ciešu labprātāk
Diena tik.... Bet es esmu naktī

Asara pa asarai es apzinos, ka viena es

Asaru pa asarai es jūtu tukšumu krūtīs izplešas
Asaru pa asarai es apzinos cik ļoti sāp tas viss
Asaru pa asarai es jūtu tumsu sev tuvāk pienākam

Smaids ir māksloti izstaipīts
Smaids ir maska aiz kuras paslēpties
Smaids ir tikai sejas vaibsts
Smaids ir mans liecinieks

Sirds sitas, bet pulsa man nav
Domas tik garas, bet ideju nav
Kājas sper soļus, bet tāluma nav
Mēle teic vārdus, bet neizteic domu

Es esmu te, gribētu tik tālu prom
Es esmu skumja, bet gribētu prieku sev
Es esmu viena, bet gribētu mīlestību sev
Es esmu te, bet aiziet nav kur

Tādēļ palieku, tādēļ ciešu
Es esmu te, bet neredz neviens
Es esmu te, bet nekas nepalīdz
Kādēļ sāp un nepārstāj?!