neatvadīsimies...

rūgts ir netikai analgīns

bet arī dzīve ziniet

nevajaga zaķi nesteigsimies

neatvadīsimies

/K.Elsbergs./

Kā es gribēt neatvadīties, bet katru dienu es jūtu, ka pazūdu arvien tālāk un tālāk no apkārtējiem, tālāk un tālāk no visa tā, ko pazinu.

Gribu dzīvot tā kā agrāk - bez galvas sāpēm par to, kas notiks tālāk, bez domām par to, vai izturēšu un vai nesabrukšu, kaut kur starp emocijām un saprātu.

Atkal gribu būt VIENALDZĪGĀ ES, kāda biju pirms tam, kad viss man apkārt sagāja grīstē, tas nemaz nebija sen. Tieši tāpēc es nevaru laist to visu vaļā un aizmirst, tāpēc dzīvoju pagātnē.

ES ESMU KĻUVUSI CITĀDĀKA, un man it nemaz tas nepatīk. Šis graujošais, smacējošais nekas, nomāc visu manu pasauli, samīca to.

Jel, kāds atsaucieties un atvediet mani atpakaļ tajā dzīvē... tajā dzīvē bez SKUMJĀM un GALVAS SĀPĒM.