Šī diena ir labāka par iepriekšējo, jo biju uz sporta zāli un daļu savu negatīvo emociju atstāju tur.. Nezinu, kas man bija uznācis vakar, bet laikam vakar es tiešām eksplodēju, diemžēl no negatīvajām domām..
Diemžēl es ļoti emocionāli reaģēju uz visu sev apkārt.. Un, kad vairs nevaru sevī iesūkt emocijas, es tās laižu uz āru dažkārt asaru, citreiz kliegšanas un lamāšanās veidā.. Laikam manu emocionalitāti varētu pielikt pie manām sliktajām īpašībām, jo es nemāku adekvāti reaģēt uz kritiku, es raudu, ja kādam nepatīku, es raudu, ja kādam nepatīk tik daudz cik man patīk viņš, es raudu, ja kādam nepatīk tas kā es kko daru, ES RAUDU.. skumji, bet tāda ir mana dzīve, es bieži raudu iekšēji, kad neviens cits to neredz un nezin, kas man noticis, bet visstulbāk ir raudāt atklāti sabiedrībā, kad tevi visi nosoda, jo tu neesi pelnījis raudāt, kad citiem ir daudz sliktāk.. bet tu nevari beigt, tu saproti, ka raudāt ir bezjēdzīgi, bet asaras tikai līst un līst.. tad ir pats ļaunākais, tu kļūsi par apsmiekla objektu, tu esi tas stulbais skolēns, kas raud ne par ko..
Arvien runājot par vakardienu, šodien es apskatīju studēšanas iespējas ārzemēs man, secināju, ka nekur nebraukšu, jo pieteikšanas ir beigusies un maksa ir grandioza..
