Kā cilvēki zina, ka ir iemīlējušies, ja nekad nav mīlējuši?? Kā var zināt, ka jūtas ir īstas? Kā var zināt, ka jūtas, ko jūti, ir mīlestība nevis aizraušanās, pieķeršanās vai vnk kkāds fufelis??
Manuprāt, es nevaru zināt, ko jūtu, tātad uz manām jūtām nevar paļauties, tātad es neesmu uzticama un tātad man nevajag klausīt tam, ko saka manas smadzenes vai sirds. Ja es nevaru justs, tātad man nav emociju, ja nav emociju, es nedzīvoju, es eksistēju. Un ja es eksistēju, tad manai dzīvei nav jēgas, jo es to nedzīvoju, es klausu visam, ko saka citi cilvēki un mēs atkal nokļūstam pie tā, ka man nevar uzticēties, jo es neklausos sevī, bet citos un jūtu to, ko man nevajadzēt justs, bet es to jūtu, un es neko nevaru izdarīt, jo jau radusies atkarība, kuru var izārstēt, bet kuru negribas izārstēt, jo tā rada labas sajūtas.. Kāpēc, es esmu cilvēks?? Ja es būtu dzīvnieks man nevajadzētu domāt ar divām vietām (nepārprotiet) – smadzenēm un sirdi.. Varētu ļoti vienkārši dzīvot bez sirdsapziņas pārmetumiem par to, ka dari pareizo lietu..
Un jau atkal sapratu, ka šī diena nebija domāta izjūtu pierakstīšanai.. Bet tagad gan saldu miedziņu, ja kāds vēl man seko pēc šādiem idiotiskiem ierakstiem..
esmu sākusi dzert, lai aizmirstu par to, kas notiek apkārt, un tas nav labi, jo man šķiet, ka ir radusies atkarība..
