Solījums sev..

Atkal pagājusi diena, man, mazajai un nesvarīgajai būtnei, vienīgais, kam esmu derīga - asarām, kas šobrīd rit pār maniem vaigiem.. Jo šodien atkal sapratu, ka es nekad nebūšu pietiekami laba, lai cilvēki mani novērtētu ar tādu lomu, kādu esmu vēlējusies ieņemt, ja eju korī, tad esmu pārāk slikta, lai vispār mēģinātu atvērt muti, ja esmu kādam draugs, tad esmu pārāk neuzticama, lai kāds man stāstītu savas problēmas, ja esmu idejas autore, tad tāda, kas tiek nopelta, ja esmu skolniece, tad ne paraugbērns, ja esmu meitene, tad resna un nevienam nesimpatizējoša, ja protu zīmēt, tad ne tik labi, lai ar to nodarbotos.. Un tā es varētu turpināt un turpināt, bet Jums jau noteikti apnika lasīt pie pirmās rindiņas, tātad, ja esmu es, tad nesvarīga, garlaicīga un nederīga divkose, kas vienam teiks, ka viss ir labi, bet iekšēji viņas pasaule sāk uzkarst gluži kā atomreaktora serde Černobiļas atomsprādzienā.. Lēnām atkal es sāku brukt.. Tādēļ laiks domāt par jaunu dzīvi citā valstī - ESMU NOLĒMUSI MĒĢINĀT TIKT PROM NO LATVIJAS UN MĀCĪTIES KKUR ĀRZEMĒS, kur neviens mani nepazīs un es varētu sākt jaunu dzīvi, bez problēmām, kuras šobrīd mani nomoka.. Paldies par Jūsu uzmanību, ja kāds vispār tika līdz beigām, es tātad esmu apsolījusi braukt prom un to arī darīšu, jau 6dien meklēšu iespējamos mācību variantus.. Novēlu Jums tik pat mokošu miegu, cik man... xoxo.... I know you do not like me..