Izlasīju rakstu par draudzību. Tur bija rakstīts, ka parasti draugi NAV uz visu mūžu, jo mēs maināmies, bet draugi ne vienmēr mainās līdzi mums.. ŽĒL.. Bet tad man rodas jautājums: KĀPĒC MĒS MĒTAJAMIES AR ŠO TIK ĻOTI PAZĪSTAMO SAĪSINĀJUMU BFF?? Vai cilvēki vēstures gaitā nav manījuši, ka draugi mainās, tāpat kā mainās sirds āķīši.. Tā tad nav patiess teiciens, ka “puiši nāk un iet, bet īsti draugi paliek”.
Varbūt man vnk ir pārāk liela vēlme būt draugu uzmanības centrā. Vai kāds man nevarētu palīdzēt, jo es negribu būt greizsirdīga uz draugierm, bet, manuprāt, maniem draugiem labāk patīk citi mani draugi, kuri iespējams nemaz nebūtu iepazinušies..
Es labprāt vēlētos izslēgt savas emocijas un beigt uzvesties, kā tāds psihiatriskās slimnīcas pacients , kurš nesen izbēdzis un vēl aizvien atrodas zāļu iedarbībā..
