…………………………………………………………….

 

Pagājusi vēl viena diena, ko pavadīju mājās. Man ir nepieciešama sabiedrība, jo šeit, četrās sienās, es jūtos vientuļa un apdalīta.

Pārlasīju savu blogu…… skumji kļuva, jo atcerējos, kādēļ šeit sāku rakstīt.Un man radās pārdomas.. Kas ir rakstnieks? Vai rakstnieks rodas tad, kad tam tiek salauzta sirds? Vai tomēr par rakstnieku piedzimst?  Mūsdienās laikam jau visus var saukt par sava veida rakstniekiem, jo kurš mūsdienās neraksta blogu, liekas, ka visi.. Kā redzat arī es, bet nevarētu teikt, ka esmu rakstniece, gribētos jau, bet nedomāju gan..

 

Ja mūziķis aiz bezmiega rada skaistus darbus, tad tas ir skaists bezmiegs.

/Antuāns de Sent- Ekziperī

Bet ja meitene aiz skumjām raksta blogu ar savām skumjām un pārdomām, tad tās ir tikai un vienīgi SKUMJAS..

Palasīju arī citu cilvēku blogus, tie ir daudzreiz priecīgāki, bet kāpēc?? Es taču arī biju priecīgs cilvēciņš šajā pasaulē, bet paskat par ko tagad esmu pārvērtusies, par vampīru, kurš izsūc no apkārtējiem laimi un prieku.. Es gribu atkal sajusties laimīgāka.. :(

Jā, es novērtēju vismaz to, kas man ir, jo daudziem nav pat tā.. Man ir daži tuvi draugi, man ir ģimene, kura mani mīl, man ir..