Saules stari pār kalnu lejas
Tavi vārdi man ausī smejas.
Saule tik spoži izgaismo TEV seju,
Savus matus es satraukumā veļu,
Gaidot to mirkli smaidot
Mirkli, kas pārvērstu to īstenībā,
Jo mirklis šis patiesībā,
Vien sapnis, kas izzūd nejēdzībā.
Šo sapni gribu pārvērst MĪLESTĪBĀ..
Dzejolis, kas tapa skolā, par kādu puisi, kuru tā arī neiepazinu, jo es nespēju neko uzņemties.. :) Bet es nepārdzīvoju, jo šobrīd man ir lielākas problēmas nekā puiši.. :)
DZĪVO DZĪVĒ DZĪVU DZĪVI, DZĪVAM DZĪVĒ DZĪVA DZĪVE..
DARI TĀ, LAI VISI JŪT!
DARI TĀ, LAI CITI DZIRD!
DARI TĀ, LAI ĀTRI NEIZZŪD,
TĀ, LAI TĀLĒ NONOKLUST.
VISAS DUSMAS, KO JŪTI
SŪTI TUR, KUR TĀS NEPAMNĪS
LAI VARI JUST VIEN TO, KO SAUC PAR MĪLESTĪBU
SKAISTI DZĪVOT TĀ, KA BAUDU GŪST
SKAISTI DARĪT TĀ, KO VĒJI TĀLU PŪSTU.