Es ticu, ka ir debesis
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sēk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz.
Un, ja tā vis nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
/J. Poruks./
