sad..

Tikko pavadīju savu žetona vakaru, bija interesanti, tikai nepatīk klausīties kā mamma man simtiem reižu atkārto, ka es pati esmu vainīga, ka aizbaidu savus draugus prom.. Skumji.. Pati jau to saprotu, bet nepatīk, ka bāž sejā..

Šovakar mana klase aizbrauca tusēt uz Vecrīgu, bet, jap, es paliku mājās.. KĀPĒC?!?! jo esma maza, naiva meitenīte, kurai nekad nav interesanti, ja viņa nav uzmanības centrā.. Jā, apzinos, ka šis bija viss stulbākais teksts, bet tā nu tas ir.. Un es nekad negribu justies vientuļa, bet neko nevaru sev padarīt..

Žēl, ka nespēju mainīties un žēl, ka citiem neesmu pieņemama tāda kāda esmu..

Labi, bet tagad došos, gultiņā paraudāt par pagātni un tagadni, un varbūt apraudāt arī nākotni..