Jūtu kā mana sirdī ieduras adatas, lasot rindiņas, ko l tās nepārstāj, tās kļūst arvien vairāk un vairāk.
Sometimes, in order to move forward you have to stop looking back.
It’s always tempting to stick with what’s safe, what’s comfortable.
But love isn’t safe. We can’t trust that it will stay the same.
All we can do is hang on... even if we feel vulnerable, naked even.
You might never feel ready to move in or move on but you have to because that is how we grow.
And growing is what it is all about.
/Men in trees Marin/
Tagad ir mana kārta move forward, ja vien man tik ļoti neinteresētu, kas notika ar manu pagātni*..
Cilvēki, kas BIJA pagātnē*, tagadnē IR laimīgi. Jūtās daudz laimīgāks atbrīvodamies no manis, daudz atvērtāks CITIEM, daudz…… daudz citādāks. Varbūt jāsāk domāt par to, cik slikta es nodaru visiem tuvajiem, ja uzzinātu, ka tā ir droši vien nomirtu, jo kāda jēga dzīvot, ja tas vienīgais, kas bija labs un jauks dzīvē, īstenībā bija meli. Domāju, ka esmu radīta iepriecināt kādu, BET NĒ mans uzdevums bija izsūkt dzīvību un nogalināt. Kāpēc izmaiņas nevarēja notikt pēc skolas beigšanas tad būtu daudz vieglāk, jo pagātni* tad nesatiktu uz katra soļa.Varbūt man jāmaina skola, lai justos labāk. Bet kāda no tā jēga, tur būs vēl sliktāk. Tāpēc man ir jāiztur tikai 18 nedēļas šajā mācību gadā. Tad ir vasara – gaidu jau tagad (jo sniegs ir jau līdz kaklam gan burtiski, gan pārnesti), šī vasara būs vienīgā atelpa no viņiem. Tad atkal būs jācieš tie 9 mēneši, kas sekos 12. klasē, tad ir gals (varbūt pat pasaules), vairs nesatikšu savu pagātni*, nebūs jāslīkst asinīs, kas tek sirdij salūstot no ignorēšanas, no neziņas un visa pārējā, kas mani ir piemeklējis un piemeklēs šogad.
Es atkal vēlētos būt bērns, jo zilumus ir vieglāk dziedēt nekā salauztas sirdis. Vai jūs man nepiekrītat?
Cilvēku visstiprāk sāpināt var tas, kurš viņu ir darījis patiesi laimīgu
ŠIE NOTIKUMI PAR TO LIECINA.
TAGAD, IESTĀJOTIES SLIKTAJIEM LAIKIEM, JĀSĀK NOVĒRTĒT VISS CITS, KAS IR MANĀ DZĪVĒ, PAZAUDĒJOT VIENU MĪĻU BĒRNĪBAS LĀCI, IEGŪSTU VESELU ZOODĀRZU, VARBŪT NE KĀ LABĀKO DRAUGU, BET KĀ LABU DRAUGU GAN. ŠIS ZOODĀRZS SAVĀ ZIŅĀ IR LĪDZĪKS, PAZAUDĒTAJAM, BET VAI VARAM, KO MAINĪT, JA SIRDS MEKLĒ IELĀPUS.P.S. *Īstenībā es negribu to saukt par pagātni, jo tā man patika, gribu to dzīvot tālāk, tad bija viegli un jautri.
