______________________________________________

 

 

- by Winnie the Pooh

Dream..

Saule pāri manai sejai veļas

Un par maniem vaibstiem smejas.

Sēžu es un smaidu,

Pati nezinot, ko gaidu.

Acis ciet un vaļā veru

Maziem putniem graudus beru,

Un gaidu, kad tie sapratīs,

Ka graudus manas domas tīs.

Cita domas dzirdēt vēlos

Un piepildīt savus sapņus kvēlos:

Mīli mani pāri visam,

Jo mīlu es tevi pavisam.

Domas manī tikai raisās

Un ar tevi tikai saistās

- by Ineta

I am just chilling..

 

Mind blowing experience..

 

 

Wonderful Wrold

Par daudz domu!

Un tomēr es nevaru beigt, man tāda sajūta, ka gribu pateikt, visai pasaulei, KA ES VIŅUS MĪLU.
Šīs dienas noskaņojums man ir jautrs, ja es nebūtu ieslēgta 4 sienās noteikti kaut kur dejotu un dziedātu un lēkātu. ES GRIBU ATPAKAĻ UZ LONDONU. Vajadzēja aiziet uz lidostu paprasīt pirmajam garām gājējam uz kurieni šis brauc, ja uz Londonu, tad viņš jāapdulina un jāieriktējas viņa čemodānā, jāaizbrauc uz Londonu un tur jāatrod draugi un jāpaliek un tad uz eksāmenu pusi jābrauc mājās, lai noliktu tos un tad jāsāk krāt nauda, lai tur nokļūtu legāli un kādu laiku pamācītos. Mans plāns ir gatavs tagad tikai jāsāk domāt, kā savu plānu varētu realizēt un tikt Londonā, dabūt kreklu ar uzrakstu I LOVE LONDON un skriet pa pilsētu un priecāties par skatu, kas valda apkārt, jo es gribu tur atpakaļ.
Labi tagad vienkārši gribu ielikt smukas un smieklīgas, patiesas bildītes:

Šī bilde ir speciāli COCO

Ar mīlestību pret jums visiem Nini atslēdzas. :D

Thoughts

Un jau atkal esmu ieslēgta četrās sienās, jau 8 dienas sēžu cietā gultā, pārtiekot no zupiņām un putriņām. Jūtos emocionāli bēdīga, jo šeit jūtos apspiesta, neko nevar darīt un tieši tad gribas darīt visvairāk. (tā ir arī ar to smiešanos un kora stundām)
Kā es gribu ārā no šejienes, jūtos iesprostota. Esmu gatava darīt visu ārpasaulē - zīmēt, rakstīt, mācīties..... Es gribu prom no šīs iestādītes, es negribu tikai mājas, es gribu skolu, draugus, klasesbiedrus un paziņas, es gribu, lai atkal viss ir pa vecam, jo, tikai zaudējot kaut ko, jūt to, kas tavā dzīvē bijis svarīgs.
Jau tagad sapņoju, par pasēdēšanu COSTAA  kopā ar Coco, Didi, Benu un citiem eksemplāriem (Krievu pļava, smiekliņš(šī nav mana iesauka, ceru, ka lietoju to pareizi), dzerot šokolādi ar šokolādi un vēl pieēdot klāt šokolādi, izejot no turienes ar vēdersāpēm, bet tas nekad mani nav atturējis no šo lietu atkārtošanu.
Un tomēr šeit sēžot šajā iestādījumā var just to, ka neesmu vienaldzīga cilvēkiem un ka nedrīkstu dzīvi novērtēt par zemu. Esmu bezgala pateicīga tiem cilvēkiem, kuri ir pamanījuši manu neesamību skolā un nosūtīšuši laba vēlējumus. Es jūs visus ļoti mīlu!