tears.. tears.. tears..

 

I HOPE

Today..

 

Šī diena bija briesmīga, it īpaši pret maniem līdzcilvēkiem.. Gribētu viņiem atvainoties.. LŪDZU PIEDODIET šī nebija mana diena..

Un jau atkal jāatceras teikums:

Dear Heart, please stop getting involved in everything. Your job is to pump blood that's all..

es visu uztveru ar sirdi, manuprāt, manas smadzenes jau ir aizmirsušas kā funkcionēt.. Laikam arī jūtu tikai tās jūtas, ko jūt ar sirds: mīlestību, greizsirdību, skumjas, laimi.. bet ar šīm sajūtām nepietiek tādēļ SMADZENES SĀCIET SAVU DARBU – DOMĀJIET, LIECIET LIETĀ ARĪ CITAS JŪTAS..

Šobrīd es izjūtu skumjas, jo redzu nākotni, kurā būs maz to cilvēku, kuru ir šobrīd… Man vajadzētu sevi piespiest nepazaudēt tos svarīgos cilvēkus, bet es jūtu, ka pēc skolas vienīgais, kas mūs saistīs, būs vecas, jaukas atmiņas..

Ar mani laikam nav viegli sadzīvot, tādēļ visi, kas bija vairs nav…

Atkal esmu iekāpusi skumjajās kurpēs…. Nav labi…

nooooooo..

Es gribu… Es vēlos… Man vajag…. Vārdu salikumi, ko bieži lietoju… Bet, ko es daru savas gribēšanas labā, NEKO es tikai turpinu gribēt, turpinu sapņot…
Lūdzu kāds izgrūdiet mani no šīs nereālās pasaulas (paralēlās dimensijas), kur var tikai gribēt, sapņot.. Un, lūdzu, kāds iemāciet man rīkoties.. ):

HAPPY…

 

not hungry..

klusums..

Sēžu istabā pie savas tējas krūzes un banānu-karameļu kūkas un domāju.. Bet manā galvā tikai viens vārds - Valentīns.. Sveicu jūs visus šai sirsniņdienā!! Diemžēl man šī ir tikai kārtējā otrdiena.. Visa pasaule šajā dienā nostājas divās frontēs – viena mīl šo dienu, jo viņiem ir otra pusīte, otri – ienīst, jo šodienu pavada vieni.. Kāpēc šī diena tik ļoti nomāc, kāpēc pēc statistikas datiem šajā dienā notiek visvairāk pašnāvību?? Es zinu – CILVĒKS NAV RADIS DZĪVOT VIENS..  Bet diemžēl tas notiek biežāk nekā gribētos – tu paliec viens ar savām domām..
Es paliku viena… Jā, tieši tā PALIKU.. gribētos kaut reizi dzīvē izbaudīt to īpašo sajūtu, kad kāds pretējā dzimuma pārstāvis ir tev atsūtījis apsveikumu kartiņu, vai pateicis: “Es Tevi Mīlu”.. Bet diemžēl manos dzīves gados tas nav noticis, cerams, ka varu teikt, ka viss vēl ir priekšā un nekas nav nokavēts.. Bet šajā Valentīn dienā esmu mājās, dzeru savu tēju un skatos romantisko filmu, sapņojot par to, kā būtu, ja būtu..
Paldies Jums atkal, ka ieklausījāties manās domās.. I just wanted to say that today you are my Valentine!

Kadreiz biju laimes pilns bērns.

*****

Skat!

Skat, tur uz mākoņa ar zelta maliņu,

Kāds sēž,

Kāds sēž un šūpo savas kājas,

Tik maigi, tik vilinoši, tik skaisti.

Tik rūpīgi tas skatās visur,

Tik rūpīgi tas vēro mūs.

Es arī tā gribu!

Gribu redzēt un sajust no augšas,

Tos visus brīnumus,

Kas šeit uz zemes mīt

Tos visus cilvēkus,

Kurus mīlu..

/mans dzejolis, kas tapis pirms lielās depresijas

Lai cik skumju es redzu tagadni un savu nākotni, pienāk brīži, kad gribas pateikties par to, kas man ir TĀDĒĻ LIELS JUMS PALDIES.. [coco, didi un visas pārējās manas draudzenes, kurām nav iesauku, kas sastāv no divām zilbēm] ES JŪS MĪLU..

Ceru, ka mums vēl kopā būs daudz aizraujošu mirkļu, par kuriem varēsim smieties visu atlikušo dzīvi…

no No nO NO

 

Lai cik laimīga es justos, vienmēr ir kas tādas, kas skumdina manu prātu, tādēļ man šis ir Linkin Park laiks…

Man tas riebjas.. Stulbās emocijas.. Mirstiet, lai varu laimīga ēst šokolādi, smieties un mīlēt tos, kurus vērts mīlēt..