….bet klusēju, jo tā ir vienkāršāk. Klusējot var tēlot, ka viss ir kārtībā, ka viss ir labi, ka dzīvē nav problēmu. Man jautā, kas man ir, jo uzvedos savādi, es atbildu, ka man ir daudz kas, man ir…. man ir… nu tu jau zini, ka man ir daudz materiālu lietu, kuras labāk pārvēstu garīgās.
Nekad nezaudē sirdī gaismu. Ja tās nav, cilvēks staigā pasaulē kā bez ceļa, un kādā stundā viņam pietrūkst spēka dzīvot. Tādām cilvēkam neviens nevar palīdzēt, jo viņš ir sagruzdējis pats savā nelaimē.- Jānis Kalniņš
Es jūtos tieši tā, neviens vairs nevar palīdzēt, esmu pārāk daudz reizes aplauzusies, lai spētu uzticēties, lai visu uztvertu kā sīkumu un lai pilnībā atdotos draudzībai. Bet draudzība ir tā lieta, kuru vēlos, un tādēļ es skumja klīstu pa bezkrāsaino pasauli, visur meklējot citu realitāti, kādu krāsu, bet to neredzu, jo mana sirds ir nosirmojusi.Redziet, kam sirds nosirmo, tas vairs nevar priecāties, tam jāpaliek vienam….- Zenta Mauriņa
Mani biedē nākotne, ja jau tagad esmu iekšēji nosirmojusi. Ko darīšu tālāk, kā dzīvošu, kam dzīvošu? Bet jādzīvo būs, kaut vai tikai tādēļ, lai nenodarītu pāri tiem dažiem cilvēkiem, kuriem esmu svarīga. Esmu dzirdējusi, ka katram uz šīs planētas ir kāds mērķis, kāds liktenis, bet es savējo neredzu, esmu vienkārši pelēks punktiņš pelēkā pūlī.
Ikviena cilvēka dzīve ir pasaka, rakstīta ar Dieva roku.- Hanss Kristians Andersens
BET ES TO NEJŪTU! TOTIES ATRADU SAVU DZĪVES MĒRĶI:
Nav tāda cilvēka, kas nekam nederētu. Ja ne citam, tad – kā paraugs, kādam nevajag būt cilvēkam.- Jezups Laganovskis
Matemātika, bioloģija, angļu valoda, vēsture, krievu valoda, fizika, latviešu valoda, ķīmija, vācu valoda, sports, kulturoloģija, ģeogrāfija, koris, ekonomika, psiholoģija – manas stundas, neviena mani nesaista, neviena manī nerada interesi. Visas es izciešu, jo tāds taču ir mans pienākums – mācīties, zināt, izzināt.
Maybe I am not living. I am killing these days.
Reiz man teica, ka tikai vientuļi un uzmanību tīkojoši cilvēki raksta blogu. Kad man to pateicu. es tam pretojos, jo nejutos tā, kā jūtos tagad. Bet tagad es piekritīšu. Es rakstu, tikai tādēļ, ka man nav kam stāstīt to, kas man sakrājies uz sirds, tātad esmu vientuļa ar uzmanības deficītu. Lai gan paskatoties sev apkārt, es redzu daudz seju, dažas pazīstamas, citas svešas. Es atrodos sabiedrībā, pūlī, bet to nejūtu. 
Atraidījums pēc atraidījuma, noslēpums pēc noslēpuma, baumas pēc baumām. ES TO VAIRS NEVARU IZTURĒT.
Palasot domu pērles tiešām var atrast visu, paskaidrojums, kādēļ neesmu draugs nevienam:
Tas, kas izturas labi pret visiem, nav draugs nevienam.- Karaliene Kristīna
Esmu to izdarījusi, pateikusi, ko domāju, un visvairāk sāpinājusi tos, kurus nebiju vēlējusies sāpināt, jo lūk tāda ir mana daba, saku visu, kas ir uz mēles, kaut zinu, ka tas nav pareizi. Domāju, ka pēc šī raksta savu dzimšanas dienu varēšu svinēt viena un piedzērusies kādā sānieliņā, jo alkoholā slīcināt vientulību un bēdas ir visvieglāk. Tādēļ jau tagad es teikšu piedodied, ka es esmu tāda, kāda esmu.
BUT
THEREFOR I WILL FIGHT THIS LONELINESS, AND TRAY TO BE A BETTER PERSON THAN I AM NOW.